Dari pa mazam solītim. Laiks paveiks visu pārējo. Jebkurā jomā?
Ko es ar to vēlos teikt… Kādā brībī aktuālāks ir kāds
jautājumus, un tad tu to pēkšņi redzi visur, lai gan tas ir bijis visur visu
laiku. Piemēram, esot gaidībās, visur redz grūtnieces. Vai pirms tam arī visur
bija tik daudz sievietes gaidībās?
Un tā šobrīd. Visur redzu atziņu par to, ka jādara katru dienu mazi solīši. Un laiks visu lielo bildi saliks. Tu to neapmānīsi. Kā un ko būsi ieguldījis, tāds būs iznākums pēc gada, pieciem vai piecdesmit.
Un tajā visā ir tāda ļoti lieliska doma – viena slikta diena nedefinē tavu dzīves kvalitāti. Viena nevietā izdusmota saruna ar bērnu nedefinē to, cik laba mamma tu esi. Galvenais ir, lai tā kopējā bilance ir plusos. Pat, ja pa bišķiņam, pat, ja lēnām, bet plusos.
Un tad nu katram pašam jāpadomā, kādi ir mazie soļi, kas ietekmē lielo bildi. Izdzert glāzi ūdens? Izlasīt 20 lapaspuses? Atļaut sev 5 minūtes nomierināties klusumā? Izapļot potītes un plaukstas, sēžot turpat pie galda?
Ieklausos ir par komunikāciju. Par pozitīvu, cieņpilnu un jēgpilnu komunikāciju ar bērnu. Ar sevi, ar citiem. Un arī tur ir katras dienas mazie soļi, ko darot, laiks visu pārējo sakārtos. Pateikt paldies. Pateikt, kā tu šodien juties. Un pavaicāt otram, kā jutās viņš. Nepārtraukt reālās dzīves sarunu, lai atbildētu uz virtuālu ziņu. Vai varbūt dienā, kad šim nav spēka un enerģijas, tikai padomāt par to, ko rīt es darīšu labāk.